Latvijas atzīšana de iure

1918 – tiek pasludināta Latvijas Republika

1920 - Latvija uzvar Neatkarības karā un ievēl Satversmes sapulci

*Vai zināji, ka Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kura jau 1920. gadā deva sievietēm tiesības piedalīties vēlēšanās.

1921 – sabiedrotie atzīst Latviju de iure

1922 – Satversmes sapulce apstiprina konstitūciju (Satversmi)

No Satversmes preambulas:
„Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.”

Iedzīvotāji

Iedzīvotājiem pieder Latvijas Republikas suverēnā vara. Pilsonību iedzīvotāji saņem pēc dzimšanas vai naturalizācijas kārtībā. 86 % no Latvijas diviem miljoniem iedzīvotāju ir pilsoņi (2014. gada dati).

Saeima

Saskaņā ar Satversmi Latvija ir parlamentāra republika, kurā suverēnā vara pieder tautai, ko pārstāv vienpalātas parlaments (Saeima), ar 100 priekšstāvjiem jeb deputātiem, kurus ievēl vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem.

Saeima pārstāv pilsoņus un pieņem likumus. Tā ratificē starptautiskus nolīgumus un ieceļ galvenās valsts amatpersonas.

Saeimu vada Saeimas priekšsēdētājs un divi viņa biedri. Prezidijs sastāv no pieciem deputātiem — Saeimas priekšsēdētāja, viņa diviem biedriem, sekretāra un sekretāra biedra. Prezidijs nosaka dienas kārtību un uzrauga Saeimas kancelejas darbu. Saeimas priekšsēdētājs pārņem valsts prezidenta pienākumus, ja prezidents pats tos nevar veikt.

Saeima atrodas Latvijas galvaspilsētā Rīgā.

Šobrīd Saeimas priekšsēdētāja ir Ināra Mūrniece, kura stājās amatā 2014. gada 4. novembrī.

 

Prezidents

Prezidentu ievēl Saeima. Vēlēšanas notiek reizi četros gados. Prezidents var ieņemt amatu ne vairāk kā astoņus gadus pēc kārtas.

Prezidents ir valsts galva: pārstāv Latviju starptautiski, ieceļ Latvijas diplomātiskos pārstāvjus un pieņem ārvalstu pārstāvjus Latvijā.

Valsts galva ir arī valsts bruņoto spēku augstākais vadonis. Prezidents var, piemēram, veikt nepieciešamos pasākumus Latvijas aizsardzībai.

Prezidentam ir likuma ierosināšanas tiesības. Prezidents pasludina Saeimas pieņemtos likumus un var apžēlot notiesātās personas. Prezidents var ierosināt Saeimas atlaišanu, tomēr, ja tautas nobalsošanas rezultāts ir pret, tās vietā tiek atlaists prezidents.

Šobrīd Latvijas Republikas prezidents ir Raimonds Vējonis, kurš stājās amatā 2015. gada 8. jūlijā.

Valdība

Ministru prezidents nodrošina koordinētu un mērķtiecīgu Ministru kabineta darbu un ir atbildīgs Saeimas priekšā.

Ministru prezidents vada Ministru kabineta sēdes un valsts sekretāru sanāksmes jeb Ministru kabineta komitejas sanāksmes. Ministru kabinets ir galvenais ikdienas lēmumu pieņēmējs un valsts augstākā izpildvara.

Valsts prezidenta aicinātais Ministru prezidenta amata kandidāts uzaicina ministrus, lai izveidotu valdību. Kad Ministru prezidenta amata kandidāts Saeimai ir iesniedzis valdības sastāvu, darbības programmu un saņēmis Saeimas uzticību, Ministru prezidents un Ministru kabinets sāk pildīt savus pienākumus un īstenot varu.

Ministru kabinets savas kompetences ietvaros izskata politikas plānošanas dokumentus, ārējos un iekšējos tiesību aktus, Ministru kabineta rīkojumus, informatīvus paziņojumus, nacionālās pozīcijas un oficiālo valsts viedokli.

Ministrijas ir tieši pakļautas attiecīgajam Ministru kabineta loceklim. Tās ir augstākā līmeņa tiešās pārvaldes iestādes, kas izstrādā valsts politiku. Pašlaik Latvijā ir 13 ministrijas.

Šobrīd Latvijas Republikas premjerministrs ir Māris Kučinskis, kurš stājās amatā 2016. gada 11. februārī.

Likums

Likumu pieņem Saeima. Prezidents to izsludina. Valdība likumu ievieš. Tiesu vara to īsteno.

Latvijas tiesību akti ir civiltiesiski un tie ir kodificēti. Tas atšķiras no ASV un Apvienotās Karalistes paražu tiesībām. Eiropas Savienības tiesību akti ir daļa no Latvijas likumiem.

Tiesu vara

Tiesnešus ieceļ Saeima. Viņi strādā rajonu (pilsētu) un apgabaltiesas tiesu sistēmā. Augstākā tiesa ir augstākā līmeņa institūcija, savukārt Satversmes tiesa pārbauda, vai likums atbilst Satversmei. latvian judges 2015